Šobrīd pieklusušais jaunu vilcienu iepirkuma konkurss ir saistīts ar vēl kaut ko plašāku, ne
tikai mehānisku un vienkāršu ritošā sastāva nomaiņu. Runa ir par nākotnes
sabiedriskā transporta attīstības projektiem, kuros jaunajiem vilcieniem bija jāiekļaujas
kā pilnīgi jaunas koncepcijas sabiedriskajam transportam.
Tiem pasažieriem, kuri regulāri brauc uz Rīgu no Jūrmalas, Ogres,
Salaspils, Olaines vai Carnikavas, jauni vilcieni neko daudz uzlabot dzīvē
nevarētu, tie varbūt būtu arī nepierasti, jo pārāk atgādinātu tramvaju.
Arī tad, ja vecie vilcieni pilnībā nolietotos, ir diskutabls jautājums, vai
tiešām tos vajadzētu aizvietot ar Eiropas standarta vilcieniem. Galvenā neērtība
saistāma ar augsto kāpšanu, bet šo problēmu var ievērojami uzlabot ar augstākiem
peroniem. Līdz pirmajam pakāpienam ir jāpārvar diezgan liels augstums. Pilnīgi
zemā grīda rada savu vizuālo disharmoniju. Jauno vilcienu vagona siena būs
taisna, plakana un nedabīgi augsta no perona līdz jumtam. Jaunajam zemās grīdas
tramvajam piemīt tāda pati vizuālā disharmonija. Zemās grīdas dēļ tā sienas kā
kupols pieplacinās ielai, kas vizuāli dara tramvaju smagnēju un neveiklu. Tam
ir milzu durvis, kuras jāver vaļā ar pogu, aizveras tās smagnēji ar blīkšķi. Šķiet,
ka durvis nevis vienkārši aizveras, bet aizkrīt ciet. Griesti ir nedabīgi
augstu, grīda nepierasti zemu.
Jaunajos vilcienos būs milzu durvis vagona vidū kā metro, nebūs ierastā
tambura, vagons varbūt vairs neliksies tik mājīgs kā agrāk. Augstā grīda nodrošina
plašāku panorāmas skatu aiz loga. Tiesa gan, virs riteņiem sēdekļi būs augstāki.
Kurš gribēs vērot labākas ainavas, varēs kāpt augšā. Bet līdz ar to vagona grīda
būs dažādos augstumos. Tam arī ir savs interjera efekts, kaut gan var būt arī
nepierasti. Logi arī nebūs vienā harmoniskā līnijā, bet dažādos augstumos.
Kopumā jaunie vilcieni, neatkarīgi no ražotāja un konkursa uzvarētāja, pēc
sava interjera vairāk būs līdzīgi Rīgas jaunajiem tramvajiem,
autobusiem vai trolejbusiem. Arī tiem ir zemā grīda un daļa sēdekļu atrodas uz
augstāka pakāpiena. Tas nozīmē, ka tas ir viens solis tuvāk Rīgas
sabiedriskajam transportam.
Ieradumam ir liels spēks, absolūti lielākā daļa rīdzinieku kā galveno
sabiedrisko transportu ikdienā izmanto autobusu vai trolejbusu arī tajos
mikrorajonos, kur ir pieejama elektriskā vilciena satiksme. Ja cilvēks visu mūžu
ir braucis ar trolejbusu, tad tik viegli viņu pārvilināt uz vilcienu nevar.
Tāpat ir otrādi. Ja cilvēks ir iemīļojis savu elektrisko vilcienu, tad
autobuss vai kaut kāds cits transports viņam šķiet neērts un nedraudzīgs. Tādēļ
labāk būtu, ja jauno vilcienu iepirkums attīstītos kā jauna transporta tīkla
koncepcija. Vislielākās iespējas tam ir Rīgā attīstīties kā S-Bahn tipa pilsētas
dzelzceļam.
Nākamais pasažieru piesaistes avots ir Park&Ride stāvparki un mazāka
izmēra auto stāvlaukumi dzelzceļa stacijās pie pilsētas robežas. Šo pasažieru
novirzīšana uz dzelzceļu būtu tālredzīga transporta plānošana, tomēr Rīgas
plānos lielākā daļa Park&Ride stāvparku ir plānoti tramvaju un autobusu
galapunktos, ignorējot elektrisko vilcienu. No mobilitātes viedokļa tas nav tālredzīgi un draud ar Rīgas
sabiedriskā transporta pārslogošanu.
Autobusu satiksmi būtu vērts organizēt tur, kur nav pieejams dzelzceļš, bet
stāvparku celtniecības vietas izvēle ir tikai atkarīga no plānotāju domu gājiena.
Ja stāvparks ir pie dzelzceļa stacijas, tad ir iespēja aizbraukt uz centru ar
vilcienu. Bet ja stāvparks ir uzcelts pie šosejas, kur nav dzelzceļa, nākas izvēlēties
autobusu, kas līdz centram ies ilgāk kā vilciens, iestrēgs sastrēgumos, piesārņos
gaisu un būs pārpildīts pīķa stundās.
Vilcienu iepirkuma konkursa neveiksmi var saistīt arī ar intereses trūkumu
no to pašvaldību puses, caur kuru teritorijai iet elektriskā dzelzceļa līnijas.
Jūrmalas, Ogres, Jelgavas, Carnikavas vai Saulkrastu intereses trūkumu var
saprast, tiem tāpat ar tagadējiem vilcieniem ir labi, neko jaunu īpaši nevajag.
Kaut ko radikāli jaunu zemās grīdas vilcieni varētu dot Rīgai, turklāt Rīgā ir
vislielākās finansu iespējas un potenciāli lielākā nākotnes pasažieru plūsma.
Tā vietā Rīgas domes viedoklis ir tāds, ka Rīgai vilcienus nevajag. Rīgā
pietiek ar autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem. Konservatīvajai domāšanai tāpat
kā ieradumiem ir savs spēks. Pat vēl vairāk, tiklīdz vilcienu konkurss izputēja, Rīgas satiksme izsludināja jaunu autobusu un trolejbusu iepirkumu.
Vilcieni visu laiku ir radījuši konkurenci autobusiem un trolejbusiem, jaunais
konkurss bija drīzāk nevis iespēja, bet drauds ierastajiem Rīgas satiksmes līdzekļiem.